Blīvā telpa

Visi izstādes “Blīvā telpa” dalībnieki ir laikabiedri. Viņu darbu kopums rosina domāt par laikmeta politisko kontekstu, privātām brīvības ilgām un komerciālajām iespējām, iezīmējot Latvijai vēsturiski būtiskās 1980. – 1990. gadu pārmaiņas, kā arī jaunākus notikumus sociālpolitiskajā arēnā. Līdzās pastāv māksla kā spēle, kas attīstās pēc saviem spēles noteikumiem kā vizuālās domas process, meditācija, kurā skatītājs tiek aicināts pievērsties ideālo matemātisko vai dabas formu pasaulei, mainīgo stilu, materiālu un paņēmienu daudzveidībai.

Kolekcijas veidošanā būtiska ir sistēmiska pieeja kultūras parādībām, kopsakarību meklējumi, mākslu mijiedarbība un autonomija. Darbu iekļaušanu kolekcijā veicinājusi mākslas darba leģenda – autora iecere, izstāžu prakse, kritika, atzinības par izcilību, kā arī skatītāju reakcija publiskajā vidē.

Izstāde “Blīvā telpa. Dr. Gunta Belēviča kolekcija” ir turpinājums izstādei “Latvijas mākslas klasika. Dr. G. Belēviča kolekcija”, kas 2008. gada notika LNMM Baltajā zālē. Atšķirībā no klasiķu darbiem, kas tika kārtoti hronoloģiskā plūdumā, mūsu laikabiedru darbi atrodas dinamiskās attiecībās. Izstāde sākas muzeja foajē ar Ievas Epneres fotogrāfiju ciklu „Mākslinieki”. Tie ir cilvēki, kuru darbus redzam abās „Arsenāla” zālēs. Pirmās zāles sociālajai spriedzei pretstatīts tituldarbs, arhitektu Lauras Belēvičas, Ārona Robina (Aaron J. Robin) un Fena Guočuaņa (冯果川) instalācija „Blīvā telpa”, kas iecerēta kā vienatnes sala, kurā skatītājs ir aicināts ieiet iekšā, lai distancētos no sociopātiskiem iespaidiem un atjaunotu kompleksos uztveres līmeņus. Otrajā zālē tiek meklēta spēle labi zināmajos žanros – ainavās, portretos, klusajās dabās, kā arī iztēles vīzijās un racionālos optiskos spriedumos, bet vistiešāk tā iemiesojas spēļu spēlē – Ilmāra Blumberga scenogrāfijā Volfganga Amadeja Mocarta operai „Burvju flauta” (režisors Viesturs Kairišs, Latvijas Nacionālā opera). Šī iestudējuma autorizētais vēstījums ietver domu par radošā principa attīstīšanu un radošo spēju atjaunošanu.

Izstāde aptver 76 Latvijas un ar Latviju saistīto autoru – Ilzes Avotiņas, Birutas Baumanes, Lauras Belēvičas, Ilmāra Blumberga, Laimoņa Blumberga, Harija Branta, Normunda Brasliņa, Kristiana Brektes, Andra Brežes, Ingas Brūveres, Dainas Dagnijas, Sigitas Daugules, Birutas Delles, Jura Dimitera, Igora Dobičina, Rudītes Dreimanes, Laimas Eglītes, Andra Eglīša, Ievas Epneres, Miķeļa Fišera, Fena Goučuaņa, Edvarda Grūbes, Kristapa Ģelža, Helēnas Heinrihsones, Ivara Heinrihsona, Dailas Iltneres, Ievas Iltneres, Rituma Ivanova, Paula Jaunzema, Aijas Jurjānes, Jura Jurjāna, Andreja Kalnača, Frančeskas Kirkes, Sandras Krastiņas, Gintera Krumholca, Daces Lielās, Ausmas Matcates, Elizabetes Melbārzdes, Laimoņa Mieriņa, Ivara Miķelsona, Ģirta Muižnieka, Alekseja Naumova, Katrīnas Neiburgas, Viļa Ozola, Kirila Panteļejeva, Felicitas Pauļukas, Viktorijas Pelšes, Ojāra Pētersona, Jura Petraškeviča, Ivara Poikāna, Miervalža Poļa, Līgas Purmales, Jura Putrāma, Dainas Riņķes, Ārona Robina, Guntara Sietiņa, Džemmas Skulmes, Raimonda Staprāna, Ērika Stendzenieka, Ilzes Strekavinas, Māra Subača, Semjona Šegelmana, Maijas Tabakas, Jura Utāna, Māras Vaičunas, Ritas Valneres, Imanta Vecozola, Baibas Vegeres, Edgara Vērpes, Vīlipsōna, Aijas Zariņas, Vijas Zariņas, Kaspara Zariņa, Neles Zirnītes, Otto Zitmaņa, Osvalda Zvejsalnieka vairāk nekā 200 darbus, kas tapuši laikā no 1960. gadu sākuma līdz 2011. gadam.

Izstādei ir tāda paša nosaukuma katalogs, ko izdevis apgāds „Blankenfelde“.

Izstādes kuratore: Anita Vanaga

Izstādes projekta autori: Laura Belēviča, Ārons Robins (Aaron J. Robin)

Projektu finansiāli atbalsta:

Saules aptiekas logo

Trasta Komercbankas logo